Kas ir grāmatvedības bilance?

Neviens uzņēmums nevar pastāvēt bez bilances. Bilance ir īpaša sistēma, kas sastāv no rādītājiem un raksturojumiem. Visi šie lielumi parāda kādas mainīgas parādības stāvokli. Lai uzņēmums varētu veiksmīgi pastāvēt un nenonāktu lielos parādos, kā arī nebankrotētu, ir nepieciešama grāmatvedības bilance. Grāmatvedības bilance ir uzņēmuma saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas sistēmā. Visos uzņēmumos šāda grāmatvedības bilances struktūra ir vienāda, jo to regulē valsts likumdošana. Visi līdzekļi, rādītāji un raksturojumi tiek ietverti speciālā tabulā, kas sastāv no divām daļām – aktīva un pasīva. Aktīvā jeb firmas īpašumā vienmēr ir redzami visi uzņēmumā esošie līdzekļi; tie ir uzņēmuma resursi, kuros nauda tiek investēta. Pasīvā tiek norādīta informācija par līdzekļu avotu izveidi; tie ir firmas līdzekļu finansēšanas avoti, kas sagrupēti atbilstoši to piederībai noteiktam uzdevumam. Tas nozīmē, ka aktīvu un pasīvu summām vienmēr ir jābūt identiskām – kādā no daļām nevar būt vairāk vai mazāk līdzekļu. Visi līdzekļi, kas tiek norādīti grāmatvedības bilancē, tiek rādīti naudas izteiksmē.

Tāpat aktīvi un pasīvi vienmēr sastāv arī no mazākām vienībām, kuras sauc par bilances posteņiem. Bilances posteņiem katram ir savs nosaukums, kā arī vienmēr tiek norādīta atbilstīga naudas summa. Bilances aktīva posteņiem ir arī noteikta kārtība, kādā tie tiek sakārtoti tabulā – secība tiek izveidota, balstoties uz likviditāti jeb spēju līdzekļus pārvērst naudas izteiksmē. Līdz ar to, norādot uzņēmuma aktīvu, tabulas augšējā daļā tiek norādīti mazāk likvīdie bilances posteņi, bet apakšējā tādi, kuriem ir lielāka spēja pārvērst līdzekļus naudā.

Bilances aktīvā tiek norādīti ilgtermiņa ieguldījumi ir apgrozāmie līdzekļi. Skatoties pēc likviditātes pakāpes, apgrozāmiem līdzekļiem ir lielāka spēja pārvērst līdzekļus naudā. Apgrozāmie līdzekļi ir likvīdāki par ilgtermiņa ieguldījumiem, jo ilgtermiņa ieguldījumi ir tā uzņēmuma resursu daļa, kas nav paredzēta pārdošanai. Ilgtermiņa ieguldījumi, kā jau to norāda pats bilances posteņa nosaukums, domāti garāka laika perioda saimnieciskai un finansiālai darbībai. Apgrozāmie līdzekļi, norādot tos grāmatvedības bilancē, tiek iedalīti vēl sīkāk – krājumos, debitoru parādos, naudas līdzekļos un īstermiņa naudas ieguldījumos. Tāpat katrai šai vienībai nav arī vienāda likviditātes pakāpe – vislikvīdākie ir naudas līdzekļi, tad seko vērtspapīri, debitoru parādi un krājumi. Pie ilgtermiņa ieguldījumiem pieder nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un finanšu ieguldījumi. Piemēram, nemateriālie ieguldījumi ir koncesijas, patenti, licences, pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas; pamatlīdzekļi ir zemes gabali, ēkas, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās iekārtas, mašīnas u.c.; finanšu ieguldījumi ir līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā, aizdevumi šādiem uzņēmumiem.

Bilances pasīvs arī sastāv no bilances posteņiem – pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla. Pašu kapitālā ietilpst pamatkapitāls, papildkapitāls, rezerves un nesadalītā peļņa. Piemēram, pašu kapitāls ir akcijas un to emisijas uzcenojums, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, dažādas rezerves – likumā noteiktās, sabiedrības statūtos noteiktās rezerves. Otra pasīvu daļa ir aizņemtais kapitāls, kas sastāv no ilgtermiņa un īstermiņa saistībām – tie var būt uzkrājumi un kreditori. Ilgtermiņa saistības ir maksājamie vekseļi, parādi radniecīgiem uzņēmumiem, nodokļi un sociālie apdrošināšanas maksājumi. Pie īstermiņa aizdevumiem pieder no pircējiem saņemtie avansi, darba algas, neizmaksātas iepriekšējo gadu dividendes u.c.