Nodokļi Latvijā

Latvijā, ar katru gadu, uzņēmumu fiskālā kontrole kļūst aizvien stingrāka. Jau vairākus gadus valstī darbojas likums: ja uzņēmums nav samaksājis nodokļus vairāk par 18 000 eiro, tad kompānijas valdes locekļi, par to atbild ar savu personīgo īpašumu.

Savā pieredzē dalās pieredzējuši konsultanti.

  • Pēc viņu domām, likumdošana Latvijā mainās tik strauji, ka uzņēmumiem un finanšu speciālistiem ir grūti ne tikai izpildīt normatīvo aktu prasības, bet ir grūti pat laicīgi iepazīties ar to būtību. Biežās izmaiņas likumdošanā, tā ir pazīme, ka Latvijas nodokļu sistēma ir ļoti nepastāvīga, var teikt, pat riskanta.
  • Latvijas biznesu sastāda 94,7% mazo uzņēmumu, kuri gadā strādā ar apgrozījumu 100 000 eiro gadā un tikai 5,3%, vidējo un lielo uzņēmumu. Noteikta daļa, juridisko personu, fiskālajās atskaitēs samazina pelņu vai arī deklarē savas saimniecības darbību kā zaudējumus nesošu. Tas nozīmē, ka valsts budžetā, neienāk, nodokļi, tai skaitā arī sociālie nodokļi: uz 850 000 strādājošo valstī ir 600 000 pensionāru.
  • Pensijas krīze ir acīm redzama problēma. Valsts Ieņēmumu dienests, kopš 2013. gada strādā ļoti nežēlīgi: ja jums ir nodokļu parāds, tas augs, tāpēc, ka tam tiks aprēķināti soda procenti. Ja Valsts Ieņēmumu dienestam radīsies aizdomas, par krāpšanos ar PVN atgriešanu, tad, viņi no jums neatkāpsies.
  • Latvijā, tieši tāpat, kā citās Eiropas Savienībās valstīs, ne pastāvīga pensijas vecuma paaugstināšana, ne uzmācīgā trešā līmeņa “zelta programma”, nav spējīga kompensēt nodokļus, kuri tiek zaudēti katru gadu. Piemēram, tiek lēsts, ka manipulējot ar skaidro naudu, katru gadu tiek zaudēts aptuveni 30% līdzekļu, kuriem vajadzētu nonākt valsts kasē. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz.
  • Valsts Ieņēmumu Dienesta fiskālajā policijā ir amats – vērotājs. Dienesta darbinieks, kas ne ar ko neatšķiras no pārējiem iedzīvotājiem, dodas uz restorānu, veic pasūtījumu par dienesta naudu, dzer kafiju un vēro. Nākamajā dienā viņā atkal odas uz to pašu restorānu, un pēc čekiem skatās, cik apmeklētāju restorānā ir bijis vienas dienas laikā. Pēc tam tiek aprēķināta vidējā čeka summa un apgrozījums visā restorānu tīklā. Tas labi bija redzams gadījumā ar restorānu “Gan Bei”. Restorānam, sekoja, aptuveni 3 gadus un neviens nezina, vai cipari, ko tika uzrādīti ir pareizi.
  • Latvijā, joprojām ir uzņēmumi, kuri strādā ar zaudējumiem jau vairāk nekā 20 gadus un fiziskās personas, kuru parādi ir lielāki par vairākiem desmitiem miljonu. 80% peļņas, Latvijā nopelna, aptuveni 500 lielākie uzņēmumi, bet vidējie un mazie uzņēmumi, pārsvarā strādā ar zaudējumiem.
  • Agrāk, ļoti bieži nemaksāja nodokļus arī tajos gadījumos, ja uzņēmums uzrādīja peļņu. Kā jau mēs rakstījām, likumdošana tika mainīta un tagad, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 18 000 eiro, tad par to atbild uzņēmuma vadības locekļi, tas ir cilvēks, kura laikā nodokļu parāds sasniedza šo summu un kurš parasti ir biznesa īpašnieks.